Бхагавадгита 13.2 Bhagavadgītā 13.2 — 10 переводов, 2 комментария

Сравнение русских переводов и санскритских комментариев «Бхагавадгиты» — стих за стихом.

Переводы

Петров 1788

bhagavadgita-1788
kṣetra-jñaṃ cāpi māṃ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata ।
kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama ॥

Казначеева 1909

bhagavadgita-1909
kṣetra-jñaṃ cāpi māṃ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata ।
kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama ॥

Каменская и де Манциарли 1914

bhagavadgita-1914
kṣetra-jñaṃ cāpi māṃ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata ।
kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama ॥

Смирнов 1977

bhagavadgita-smirnov
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata । БхГ 13.2
kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ yattajjñānaṃ mataṃ mama ॥2 БхГ 13.2॥

Семенцов 1999

bhagavadgita-sementsov
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata । БхГ 13.2
kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ yattajjñānaṃ mataṃ mama ॥2 БхГ 13.2॥

Эрман 2009

bhagavadgita-erman
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata । БхГ 13.2
kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ yattajjñānaṃ mataṃ mama ॥2 БхГ 13.2॥

Бурба 2009

bhagavadgita-burba
13.2 kṣetra-jñaṃ cāpi māṃ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata |
kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama ||

Шри Шарма 2015

bhagavadgita-sharma
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata ।
kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ yattajjñānaṃ mataṃ mama ॥ BhG 13.2॥
tatkṣetraṃ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat ।
sa ca yo yatprabhāvaśca tatsamāsena me śṛṇu ॥ BhG 13.3॥

Блиндерман 2016

bhagavadgita-radha
śrī-bhagavān uvāca
idaṃ śarīraṃ kaunteya, kṣetram ity abhidhīyate
etad yo vetti taṃ prāhuḥ, kṣetra-jña iti tad-vidaḥ|| BhG 13.2
Сборники

Сборник переводов 1788–2016

bhagavadgity
क्षेत्रज्ञं चापि मां विद्धि सर्वक्षेत्रेषु भारत ।
क्षेत्रक्षेत्रज्ञयोर्ज्ञानं यत्तज्ज्ञानं मतं मम ॥ २ ॥

kṣetra-jñaṃ cāpi māṃ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata ।
kṣetra-kṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama ॥

Комментарии

Рамануджа. Гитабхашья

ramanuja_gitabhashya
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata |
kṣetrakṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama || BhG_13.2
kṣetra-jñaṃ ca api māṃ viddhi sarva-kṣetreṣu bhārata | kṣetra-kṣetra-jñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ mama ||
devamanuṣyādisarvakṣetreṣu veditṛtvākāraṃ kṣetrajñaṃ ca māṃ viddhi -- madātmakaṃ viddhi; kṣetrajñaṃ cāpīti apiśabdāt kṣetram api māṃ viddhīty uktam iti gamyate / yathā kṣetraṃ kṣetrajñaviśeṣaṇataikasvabhāvatayā tadapṛthaksiddheḥ tatsāmānādhikaraṇyenaiva nirdeśyam, tathā kṣetraṃ kṣetrajñaṃ ca madviśeṣaṇataikasvabhāvatayā madapṛthaksiddheḥ matsāmānādhikaraṇyenaiva nirdeśyau viddhi / pṛthivyādisaṃghātarūpasya kṣetrasya kṣetrajñasya ca bhagavaccharīrataikasvarūpatayā bhagavadātmakatvaṃ śrutayo vadanti, "yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṃ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīm antaro yamayati sa ta ātmāntaryāmy amṛtaḥ" ity ārabhya, "ya ātmani tiṣṭhan ātmano 'ntaro yam ātmā na veda yasyātmā śarīraṃ ya ātmānam antaro yamayati sa ta ātmāntaryāmy amṛtaḥ" ity ādyāḥ / idam evāntaryāmitayā sarvakṣetrajñānām ātmatvenāvasthānaṃ bhagavataḥ tatsāmānādhikaraṇyena vyapadeśahetuḥ / "aham ātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ", "na tad asti vinā yat syān mayā bhūtaṃ carācaram" ,"viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat" iti purastād upariṣṭāc cābhidhāya, madhye sāmānādhikaraṇyena vyapadiśati, "ādityānām ahaṃ viṣṇuḥ" ityādinā / yad idaṃ kṣetrakṣetrajñayoḥ vivekaviṣayaṃ tayor madātmakatvaviṣayaṃ ca jñānam uktam, tad evopādeyaṃ jñānam iti mama matam / kecid āhuḥ -- "kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi" iti sāmānādhikaraṇyenaikatvam avagamyate / tataś ceśvarasyaiva sato 'jñānāt kṣetrajñatvam iva bhavatīty abhyupagantavyam / tannivṛttyarthaś cāyam ekatvopadeśaḥ / anena ca āptatamabhagavadupadeśena, "rajjur eṣā na sarpaḥ" ity āptopadeśena sarpatvabhramanivṛttivat kṣetrajñatvabhramo nivartate -- iti / te praṣṭavyāḥ -- ayam upadeṣṭā bhagavān vāsudevaḥ parameśvaraḥ kim ātmayāthātmyasākṣātkāreṇa nivṛttājñānaḥ uta neti / nivṛttājñānaś cet, nirviśeṣacinmātraikasvarūpe ātmani anyatadrūpādhyāsāsaṃbhāvanayā kaunteyādibhedadarśanaṃ, tān praty upadeśādivyāpārāś ca na saṃbhavanti / athātmasākṣātkārābhāvād anivṛttājñānaḥ, na tarhy ajñatvād evātmajñānopadeśasaṃbhavaḥ; "upadekṣyanti te jñānaṃ jñāninas tattvadarśinaḥ" iti hy uktam / ata evam ādivādā anākalitaśrutismṛtītihāsapurāṇanyāyasvavāgvirodhair ajñānibhir jaganmohanāya pravartitā ity anādaraṇīyāḥ / atredaṃ tattvam -- acidvastunaś cidvastunaḥ parasya ca brahmaṇo bhogyatvena bhoktṛtvena ceśitṛtvena ca svarūpavivekam āhuḥ kāścana śrutayaḥ, "asmān māyī sṛjate viśvam etat tasmiṃś cānyo māyayā sanniruddhaḥ", "māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyān māyinaṃ tu maheśvaraṃ", "kṣaraṃ pradhānam amṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāv īśate deva ekaḥ" -- amṛtākṣaraṃ haraḥ iti bhoktā nirdiśyate; pradhānam ātmano bhogyatvena haratīti haraḥ -- "sa kāraṇaṃ karaṇādhipādhipo na cāsya kaściñ janitā na cādhipaḥ", "pradhānakṣetrajñapatir guṇeśaḥ", "patiṃ viśvasyātmeśvaraṃ śāśvataṃ śivam acyutam", "jñājñau dvāv ajāv īśanīśau", "nityo nityānāṃ cetanaś cetanānām eko bahūnāṃ yo vidadhāti kāmān", "bhoktā bhogyaṃ preritāraṃ ca matvā", "pṛthagātmānaṃ preritāraṃ ca matvā juṣṭas tatas tenāmṛtatvam eti", "tayor anyaḥ pippalaṃ svādv atty anaśnann anyo 'bhicākaśīti", "ajām ekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ bahvīṃ prajāṃ janayantīṃ sarūpām / ajo hy eko juṣamāṇo 'nuśete jahāty enāṃ bhuktabhogām ajo 'nyaḥ" ityādyāḥ / atrāpi, "ahaṅkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā / apareyam itas tv anyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām / jīvabhūtāṃ", "sarvabhūtāni kauntteya prakṛtiṃ yānti māmikām / kalpakṣaye punas tāni kalpādau visṛjāmy aham // prakṛtiṃ svām avaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ / bhūtagrāmam imaṃ kṛtsnam avaśaṃ prakṛter vaśāt // ..... mayādhyakṣeṇa prakṛtis sūyate sacarācaram / hetunānena kaunteya jagad dhi parivartate //prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhy anādī ubhāv api "mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmy aham / saṃbhavas sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata" iti / jagadyonibhūtaṃ mahad brahma madīyaṃ prakṛtyākhyaṃ bhūtasūkṣmam acidvastu yat, tasmin cetanākhyaṃ garbhaṃ saṃyojayāmi; tato matsaṅkalpakṛtāc cidacitsaṃsargād eva devādisthāvarāntānām acinmiśrāṇāṃ sarvabhūtānāṃ saṃbhavo bhavatītyarthaḥ / evaṃ bhoktṛbhogyarūpeṇāvasthitayoḥ sarvāvasthāvasthitayoś cidacitoḥ paramapuruṣaśarīratayā tanniyāmyatvena tadapṛthaksthitiṃ paramapuruṣasya cātmatvam āhuḥ kāścana śrutayaḥ, "yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṃ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīm antaro yamayati" ity ārabhya, "ya ātmani tiṣṭhan ātmano 'ntaro yam ātmā na veda yasyātmā śarīraṃ ya ātmānam antaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtāḥ" iti; tathā, "yaḥ pṛthivīm antare sañcaran yasya pṛthivī śarīraṃ yaṃ pṛthivī na veda" ity ārabhya, yo 'kṣaram antare sañcaran yasyākṣaraṃ śarīraṃ yam akṣaraṃ na veda", "yo mṛtyum antare sañcaran yasya mṛtyuś śarīraṃ yaṃ mṛtyur na veda eṣa sarvabhūtāntarātmāpahatapāpmā divyo deva eko nārāyaṇa", -- atra mṛtyuśabdena tamaśśabdavācyaṃ sūkṣmāvastham acidvastv abhidhīyate, asyām evopaniṣadi, "avyaktam akṣare līyate akṣaraṃ tamasi līyate" iti vacanāt -- "antaḥpraviṣṭaś śāstā janānāṃ sarvātmā" iti ca / evaṃ sarvāvasthāvasthitacidacidvastuśarīratayā tatprakāraḥ paramapuruṣa eva kāryāvasthakāraṇāvasthajagadrūpeṇāvasthita itīmam arthaṃ jñāpayituṃ kāścana śrutayaḥ kāryāvathaṃ kāraṇāvathaṃ ca jagat sa evety āhuḥ, "sad eva somyedam agra āsīd ekam evādvitīyam", "tad aikṣata bahu syāṃ prajāyeyeti / tat tejo 'sṛjata" ity ārabhya, "sanmūlās somyemās sarvāḥ prajās sadāyatanās satpratiṣṭhā", "aitadātmyam idaṃ sarvaṃ tat satyaṃ sa ātmā tat tvam asi śvetaketo" iti / tathā, "so 'kāmayata, bahu syāṃ prajāyeyeti / sa tapo 'tapyata, sa tapas taptvā, idaṃ sarvam asṛjata" ity ārabhya, "satyaṃ cāmṛtaṃ ca satyam abhavat" iti / atrāpi śrutyantarasiddhiś cidacitoḥ paramapuruṣasya ca svarūpavivekaḥ smāritaḥ, "hantāham imās tisro devatā anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi", "tat sṛṣṭvā, tad evānupraviśat, tadanupraviśya, sac ca tyac cābhavat ..... vijñānaṃ cāvijñānaṃ ca satyaṃ cānṛtaṃ ca satyam abhavat" iti ca / evaṃbhūtam eva nāmarūpavyākaraṇam, "tad dhedaṃ tarhy avyākṛtam āsīt, tannāmarūpābhyāṃ vyākriyata" ity atrāpy uktam / ataḥ kāryāvasthaḥ kāraṇāvasthaś ca sthūlasūkṣmacidacidvastuśarīraḥ paramapuruṣa eveti, kāraṇāt kāryasyānanyatvena kāraṇavijñānena kāryasya jñātatayaikavijñānena sarvavijñānaṃ ca samīhitam upapannataram / "hantāham imās tisro devatā anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi" iti, "tisro devatāḥ" iti sarvam acidvastu nirdiśya tatra svātmakajīvānupraveśena nāmarūpavyākaraṇavacanāt sarve vācakāḥ śabdāḥ acijjīvaviśiṣṭaparamātmana eva vācakā iti kāraṇāvasthaparamātmavācinā śabdena kāryavācinaḥ śabdasya sāmānādhikaraṇyaṃ mukhyavṛttam / ataḥ sthūlasūkṣmacidacitprakāraṃ brahmaiva kāryaṃ kāraṇaṃ ceti brahmopādānaṃ jagat / sūkṣmacidacidvastuśarīraṃ brahmaiva kāraṇam iti jagato brahmopādānatve 'pi saṃghātasyopādānatvena cidacitor brahmaṇaś ca svabhāvāsaṅkaro 'py upapannataraḥ / yathā śuklakṛṣṇaraktatantusaṃghātopādānatve 'pi citrapaṭasya tattattantupradeśa eva śauklyādisaṃbandha iti kāryāvasthāyām api na sarvatra varṇasaṅkaraḥ -- tathā cidacidīśvarasaṃghātopādānatve 'pi jagataḥ kāryāvasthāyām api bhoktṛtvabhogyatvaniyantṛtvādyasaṅkaraḥ / tantūnāṃ pṛthaksthitiyogyānām eva puruṣecchayā kadācit saṃhatānāṃ kāraṇatvaṃ kāryatvaṃ ca; iha tu cidacitos sarvāvasthayoḥ paramapuruṣaśarīratvena tatprakāratayaiva padārthatvāt tatprakāraḥ paramapuruṣa eva karāṇa kāryaṃ ca; sa eva sarvadā sarvaśabdavācya iti viśeṣaḥ / svabhāvabhedas tadasaṅkaraś ca tatra cātra ca tulyaḥ / evaṃ ca sati parasya brahmaṇaḥ kāryānupraveśe 'pi svarūpānyathābhāvābhāvād avikṛtatvam upapannataram / sthūlāvasthasya nāmarūpavibhāgavibhaktasya cidacidvastunaḥ ātmatayāvasthānāt kāryatvam apy upapannam / avasthāntarāpattir eva hi kāryatā / nirguṇavādāś ca parasya brahmaṇo heyaguṇasaṃbandhābhāvād upapadyante / "apahatapāpmā vijaro vimṛtyur viśoko vijighatso 'pipāsaḥ" iti heyaguṇān pratiṣidhya, "satyakāmas satyasaṅkalpaḥ" iti kalyāṇaguṇagaṇān vidadhatīyaṃ śrutir eva anyatra sāmānyenāvagataṃ guṇaniṣedhaṃ heyaguṇaviṣayaṃ vyavasthāpayati / jñānasvarūpa brahma iti vādaś ca sarvajñasya sarvaśakter nikhilaheyapratyanīkakaylāṇaguṇākarasya brahmaṇaḥ svarūpaṃ jñānaikanirūpaṇīyaṃ svaprakāśatayā jñānasvarūpaṃ cety abhyupagamād upapannataraḥ / "yas sarvajñaḥ sarvavit", "parāsya śaktir vividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca, "vijñātāram are kena vijānīyāt" ityādikāḥ jñātṛtvam āvedayanti / "satyaṃ jñānam" ityādikāś ca jñānaikanirūpaṇīyatayā svaprakāśatayā ca jñānasvarūpatām / "so 'kāmayata bahu syām", "tad aikṣata bahu syām", "tan nāmarūpābhyām eva vyākriyata" iti brahmaiva svasaṅkalpād vicitrasthiratrasarūpatayā nānāprakāram avasthitam iti tatpratyanīkābrahmātmakavastunānātvam atattvam iti pratiṣidhyate, "mṛtyuḥ sa mṛtyum āpnoti ya iha nāneva paśyati ..... neha nānāsti kiñcana", "yatra hi dvaitam iva bhavati tad itara itaraṃ paśyati / yatra tv asya sarvam ātmaivābhūt tat kena kaṃ paśyet" ityādinā / na punaḥ, "bahu syāṃ prajāyeya" ityādiśrutisiddhaṃ svasaṅkalpakṛtaṃ brahmaṇo nānānāmarūpabhāktvena nānāprakāratvam api niṣidhyate / "yatra tv asya sarvam ātmaivābhūt" iti niṣedhavākyārambhe ca tat sthāpitam, "sarvaṃ taṃ parādād yo 'nyatarātmanas sarvaṃ veda", "tasya etasya mahato bhūtasya niśśvasitam etad yad ṛgvedaḥ" ityādinā / evaṃ cidacidīśvarāṇāṃ svarūpabhedaṃ svabhāvabhedaṃ ca vadantīnāṃ kāryakāraṇabhāvaṃ kāryakāraṇayor ananyatvaṃ vadantīnāṃ ca sarvāsāṃ śrutīnām avirodhaḥ, cidacitoḥ paramātmanaś ca sarvadā śarīrātmabhāvaṃ śarīrabhūtayoḥ kāraṇadaśāyāṃ nāmarūpavibhāgānarhasūkṣmadaśāpattiṃ kāryadaśāyāṃ ca tadarhasthūladaśāpattiṃ vadantībhiḥ śrutibhir eva jñāyata iti brahmājñānavādasyāupādhikabrahmabhedavādasya anyasyāpi apanyāyamūlasya sakalaśrutiviruddhasya na kathaṃcid apy avakāśo dṛśyata ity alam ativistareṇa // (BhGR_13.2)
deva-manuṣya-ādi-sarva-kṣetreṣu veditṛtva-ākāraṃ kṣetra-jñaṃ ca māṃ viddhi --- mad-ātmakaṃ viddhi; kṣetra-jñaṃ ca api iti api-śabdāt kṣetram api māṃ viddhi ity uktam iti gamyate / yathā kṣetraṃ kṣetra-jña-viśeṣaṇatā-eka-sva-bhāvatayā tad-apṛthak-siddheḥ tat-sāmānādhikaraṇyena eva nirdeśyam, tathā kṣetraṃ kṣetra-jñaṃ ca mad-viśeṣaṇatā-eka-sva-bhāvatayā mad-apṛthak-siddheḥ mat-sāmānādhikaraṇyena eva nirdeśyau viddhi / pṛthivy-ādi-saṃghāta-rūpasya kṣetrasya kṣetra-jñasya ca bhagavac-charīratā-eka-sva-rūpatayā bhagavad-ātmakatvaṃ śrutayo vadanti, "yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṃ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīm antaro yamayati sa ta ātma āntaryāmy amṛtaḥ" ity ārabhya, "ya ātmani tiṣṭhan ātmano 'ntaro yam ātmā na veda yasyā atmā śarīraṃ ya ātmānam antaro yamayati sa ta ātma āntaryāmy amṛtaḥ" ity ādyāḥ / idam eva antaryāmitayā sarva-kṣetra-jñānām ātmatvena avasthānaṃ bhagavataḥ tat-sāmānādhikaraṇyena vyapadeśa-hetuḥ / "aham ātmā guḍākeśa sarva-bhūta-āśaya-sthitaḥ", "na tad asti vinā yat syān mayā bhūtaṃ cara-acaram" ,"viṣṭabhya aham idaṃ kṛtsnam eka-aṃśena sthito jagat" iti purastād upariṣṭāc ca abhidhāya, madhye sāmānādhikaraṇyena vyapadiśati, "ādityānām ahaṃ viṣṇuḥ" ity-ādinā / yad idaṃ kṣetra-kṣetra-jñayoḥ viveka-viṣayaṃ tayor mad-ātmakatva-viṣayaṃ ca jñānam uktam, tad eva upādeyaṃ jñānam iti mama matam / kecid āhuḥ --- "kṣetra-jñaṃ ca api māṃ viddhi" iti sāmānādhikaraṇyena ekatvam avagamyate / tataś ca iśvarasya eva sato 'jñānāt kṣetra-jñatvam iva bhavati ity abhyupagantavyam / tan-nivṛtty-arthaś ca ayam ekatva-upadeśaḥ / anena ca āptatama-bhagavad-upadeśena, "rajjur eṣā na sarpaḥ" ity āpta-upadeśena sarpatva-bhrama-nivṛttivat kṣetra-jñatva-bhramo nivartate --- iti / te praṣṭavyāḥ --- ayam upadeṣṭā bhagavān vāsu-devaḥ parama-īśvaraḥ kim ātma-yāthātmya-sākṣātkāreṇa nivṛtta-ajñānaḥ uta na iti / nivṛtta-ajñānaś cet, nirviśeṣa-cin-mātra-eka-sva-rūpe ātmani anya-tad-rūpa-adhyāsa-asaṃbhāvanayā kaunteya-ādi-bheda-darśanaṃ, tān praty upadeśa-ādi-vyāpārāś ca na saṃbhavanti / athā atma-sākṣātkāra-abhāvād anivṛtta-ajñānaḥ, na tarhy ajñatvād evā atma-jñāna-upadeśa-saṃbhavaḥ; "upadekṣyanti te jñānaṃ jñāninas tattva-darśinaḥ" iti hy uktam / ata evam ādi-vādā anākalita-śruti-smṛti-itihāsa-purāṇa-nyāya-sva-vāg-virodhair ajñānibhir jagan-mohanāya pravartitā ity anādaraṇīyāḥ / atra idaṃ tattvam --- acid-vastunaś cid-vastunaḥ parasya ca brahmaṇo bhogyatvena bhoktṛtvena cā iśitṛtvena ca sva-rūpa-vivekam āhuḥ kāścana śrutayaḥ, "asmān māyī sṛjate viśvam etat tasmiṃś ca anyo māyayā sanniruddhaḥ", "māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyān māyinaṃ tu mahā-īśvaraṃ", "kṣaraṃ pradhānam amṛta-akṣaraṃ haraḥ kṣara-ātmānāv īśate deva ekaḥ" --- amṛta-akṣaraṃ haraḥ iti bhoktā nirdiśyate; pradhānam ātmano bhogyatvena harati iti haraḥ --- "sa kāraṇaṃ karaṇa-adhipa-adhipo na ca asya kaściñ janitā na ca adhipaḥ", "pradhāna-kṣetra-jña-patir guṇa-īśaḥ", "patiṃ viśvasyā atma-īśvaraṃ śāśvataṃ śivam acyutam", "jña-ajñau dvāv ajāv īś-anīśau", "nityo nityānāṃ cetanaś cetanānām eko bahūnāṃ yo vidadhāti kāmān", "bhoktā bhogyaṃ preritāraṃ ca matvā", "pṛthag-ātmānaṃ preritāraṃ ca matvā juṣṭas tatas tena amṛtatvam eti", "tayor anyaḥ pippalaṃ svādv atty anaśnann anyo 'bhicākaśīti", "ajām ekāṃ lohita-śukla-kṛṣṇāṃ bahvīṃ prajāṃ janayantīṃ sarūpām / ajo hy eko juṣamāṇo 'nuśete jahāty enāṃ bhukta-bhogām ajo 'nyaḥ" ity-ādyāḥ / atra api, "ahaṅkāra iti iyaṃ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā / apara īyam itas tv anyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām / jīva-bhūtāṃ", "sarva-bhūtāni kauntteya prakṛtiṃ yānti māmikām / kalpa-kṣaye punas tāni kalpa-ādau visṛjāmy aham // prakṛtiṃ svām avaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ / bhūta-grāmam imaṃ kṛtsnam avaśaṃ prakṛter vaśāt // ..... maya ādhyakṣeṇa prakṛtis sūyate sacara-acaram / hetuna ānena kaunteya jagad dhi parivartate //prakṛtiṃ puruṣaṃ ca eva viddhy anādī ubhāv api "mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmy aham / saṃbhavas sarva-bhūtānāṃ tato bhavati bhārata" iti / jagad-yoni-bhūtaṃ mahad brahma madīyaṃ prakṛty-ākhyaṃ bhūta-sūkṣmam acid-vastu yat, tasmin cetana-ākhyaṃ garbhaṃ saṃyojayāmi; tato mat-saṅkalpa-kṛtāc cid-acit-saṃsargād eva deva-ādi-sthāvara-antānām acin-miśrāṇāṃ sarva-bhūtānāṃ saṃbhavo bhavati ity-arthaḥ / evaṃ bhoktṛ-bhogya-rūpeṇa avasthitayoḥ sarva-avastha-avasthitayoś cid-acitoḥ parama-puruṣa-śarīratayā tan-niyāmyatvena tad-apṛthak-sthitiṃ parama-puruṣasya cā atmatvam āhuḥ kāścana śrutayaḥ, "yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṃ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīm antaro yamayati" ity ārabhya, "ya ātmani tiṣṭhan ātmano 'ntaro yam ātmā na veda yasyā atmā śarīraṃ ya ātmānam antaro yamayati sa ta ātma āntaryāmy-amṛtāḥ" iti; tathā, "yaḥ pṛthivīm antare sañcaran yasya pṛthivī śarīraṃ yaṃ pṛthivī na veda" ity ārabhya, yo 'kṣaram antare sañcaran yasya akṣaraṃ śarīraṃ yam akṣaraṃ na veda", "yo mṛtyum antare sañcaran yasya mṛtyuś śarīraṃ yaṃ mṛtyur na veda eṣa sarva-bhūta-antara-ātma āpahata-pāpmā divyo deva eko nārāyaṇa", --- atra mṛtyu-śabdena tamaś-śabda-vācyaṃ sūkṣma-avastham acid-vastv abhidhīyate, asyām eva upaniṣadi, "avyaktam akṣare līyate akṣaraṃ tamasi līyate" iti vacanāt --- "antaḥ-praviṣṭaś śāstā janānāṃ sarva-ātmā" iti ca / evaṃ sarva-avasthā-avasthita-cid-acid-vastu-śarīratayā tat-prakāraḥ parama-puruṣa eva kārya-avastha-kāraṇa-avastha-jagad-rūpeṇa avasthita iti imam arthaṃ jñāpayituṃ kāścana śrutayaḥ kārya-avathaṃ kāraṇa-avathaṃ ca jagat sa eva ity āhuḥ, "sad eva somya idam agra āsīd ekam eva advitīyam", "tad aikṣata bahu syāṃ prajāyeya iti / tat tejo 'sṛjata" ity ārabhya, "san-mūlās somya imās sarvāḥ prajās sad-āyatanās sat-pratiṣṭhā", "aitad-ātmyam idaṃ sarvaṃ tat satyaṃ sa ātmā tat tvam asi śveta-keto" iti / tathā, "so 'kāmayata, bahu syāṃ prajāyeya iti / sa tapo 'tapyata, sa tapas taptvā, idaṃ sarvam asṛjata" ity ārabhya, "satyaṃ ca amṛtaṃ ca satyam abhavat" iti / atra api śruty-antara-siddhiś cid-acitoḥ parama-puruṣasya ca sva-rūpa-vivekaḥ smāritaḥ, "hanta aham imās tisro devatā anena jīvenā atmana ānupraviśya nāma-rūpe vyākaravāṇi", "tat sṛṣṭvā, tad eva anupraviśat, tad-anupraviśya, sac ca tyac ca abhavat ..... vijñānaṃ ca avijñānaṃ ca satyaṃ ca anṛtaṃ ca satyam abhavat" iti ca / evaṃ-bhūtam eva nāma-rūpa-vyākaraṇam, "tad dha idaṃ tarhy avyākṛtam āsīt, tan-nāma-rūpābhyāṃ vyākriyata" ity atra apy uktam / ataḥ kārya-avasthaḥ kāraṇa-avasthaś ca sthūla-sūkṣma-cid-acid-vastu-śarīraḥ parama-puruṣa eva iti, kāraṇāt kāryasya ananyatvena kāraṇa-vijñānena kāryasya jñātataya aika-vijñānena sarva-vijñānaṃ ca samīhitam upapannataram / "hanta aham imās tisro devatā anena jīvenā atmana ānupraviśya nāma-rūpe vyākaravāṇi" iti, "tisro devatāḥ" iti sarvam acid-vastu nirdiśya tatra sva-ātmaka-jīva-anupraveśena nāma-rūpa-vyākaraṇa-vacanāt sarve vācakāḥ śabdāḥ acij-jīva-viśiṣṭa-parama-ātmana eva vācakā iti kāraṇa-avastha-parama-ātma-vācinā śabdena kārya-vācinaḥ śabdasya sāmānādhikaraṇyaṃ mukhya-vṛttam / ataḥ sthūla-sūkṣma-cid-acit-prakāraṃ brahma eva kāryaṃ kāraṇaṃ ca iti brahma-upādānaṃ jagat / sūkṣma-cid-acid-vastu-śarīraṃ brahma eva kāraṇam iti jagato brahma-upādānatve 'pi saṃghātasya upādānatvena cid-acitor brahmaṇaś ca sva-bhāva-asaṅkaro 'py upapannataraḥ / yathā śukla-kṛṣṇa-rakta-tantu-saṃghāta-upādānatve 'pi citra-paṭasya tat-tat-tantu-pradeśa eva śauklya-ādi-saṃbandha iti kārya-avasthāyām api na sarvatra varṇa-saṅkaraḥ --- tathā cid-acid-īśvara-saṃghāta-upādānatve 'pi jagataḥ kārya-avasthāyām api bhoktṛtva-bhogyatva-niyantṛtva-ādy-asaṅkaraḥ / tantūnāṃ pṛthak-sthiti-yogyānām eva puruṣa-icchayā kadācit saṃhatānāṃ kāraṇatvaṃ kāryatvaṃ ca; iha tu cid-acitos sarva-avasthayoḥ parama-puruṣa-śarīratvena tat-prakārataya aiva pada-arthatvāt tat-prakāraḥ parama-puruṣa eva karāṇa kāryaṃ ca; sa eva sarvadā sarva-śabda-vācya iti viśeṣaḥ / sva-bhāva-bhedas tad-asaṅkaraś ca tatra ca atra ca tulyaḥ / evaṃ ca sati parasya brahmaṇaḥ kārya-anupraveśe 'pi sva-rūpa-anyathā-bhāva-abhāvād avikṛtatvam upapannataram / sthūla-avasthasya nāma-rūpa-vibhāga-vibhaktasya cid-acid-vastunaḥ ātmataya āvasthānāt kāryatvam apy upapannam / avasthā-antara-āpattir eva hi kāryatā / nirguṇa-vādāś ca parasya brahmaṇo heya-guṇa-saṃbandha-abhāvād upapadyante / "apahata-pāpmā vijaro vimṛtyur viśoko vijighatso 'pipāsaḥ" iti heya-guṇān pratiṣidhya, "satya-kāmas satya-saṅkalpaḥ" iti kalyāṇa-guṇa-gaṇān vidadhati īyaṃ śrutir eva anyatra sāmānyena avagataṃ guṇa-niṣedhaṃ heya-guṇa-viṣayaṃ vyavasthāpayati / jñāna-sva-rūpa brahma iti vādaś ca sarva-jñasya sarva-śakter nikhila-heya-pratyanīka-kaylāṇa-guṇa-ākarasya brahmaṇaḥ sva-rūpaṃ jñāna-eka-nirūpaṇīyaṃ sva-prakāśatayā jñāna-sva-rūpaṃ ca ity abhyupagamād upapannataraḥ / "yas sarva-jñaḥ sarva-vit", "para āsya śaktir vividha aiva śrūyate svābhāvikī jñāna-bala-kriyā ca, "vijñātāram are kena vijānīyāt" ity-ādikāḥ jñātṛtvam āvedayanti / "satyaṃ jñānam" ity-ādikāś ca jñāna-eka-nirūpaṇīyatayā sva-prakāśatayā ca jñāna-sva-rūpatām / "so 'kāmayata bahu syām", "tad aikṣata bahu syām", "tan nāma-rūpābhyām eva vyākriyata" iti brahma eva sva-saṅkalpād vicitra-sthira-trasa-rūpatayā nānā-prakāram avasthitam iti tat-pratyanīka-abrahma-ātmaka-vastu-nānātvam atattvam iti pratiṣidhyate, "mṛtyuḥ sa mṛtyum āpnoti ya iha nāna īva paśyati ..... na iha nāna āsti kiñcana", "yatra hi dvaitam iva bhavati tad itara itaraṃ paśyati / yatra tv asya sarvam ātma aiva abhūt tat kena kaṃ paśyet" ity-ādinā / na punaḥ, "bahu syāṃ prajāyeya" ity-ādi-śruti-siddhaṃ sva-saṅkalpa-kṛtaṃ brahmaṇo nānā-nāma-rūpa-bhāktvena nānā-prakāratvam api niṣidhyate / "yatra tv asya sarvam ātma aiva abhūt" iti niṣedha-vākya-ārambhe ca tat sthāpitam, "sarvaṃ taṃ parā-dād yo 'nyatarā atmanas sarvaṃ veda", "tasya etasya mahato bhūtasya niśśvasitam etad yad ṛg-vedaḥ" ity-ādinā / evaṃ cid-acid-īśvarāṇāṃ sva-rūpa-bhedaṃ sva-bhāva-bhedaṃ ca vadantīnāṃ kārya-kāraṇa-bhāvaṃ kārya-kāraṇayor ananyatvaṃ vadantīnāṃ ca sarvāsāṃ śrutīnām avirodhaḥ, cid-acitoḥ parama-ātmanaś ca sarvadā śarīra-ātma-bhāvaṃ śarīra-bhūtayoḥ kāraṇa-daśāyāṃ nāma-rūpa-vibhāga-anarha-sūkṣma-daśā-āpattiṃ kārya-daśāyāṃ ca tad-arha-sthūla-daśa-āpattiṃ vadantībhiḥ śrutibhir eva jñāyata iti brahma-ajñāna-vādasya aupādhika-brahma-bheda-vādasya anyasya api apanyāya-mūlasya sakala-śruti-viruddhasya na kathaṃcid apy avakāśo dṛśyata ity alam ativistareṇa //

Абхинавагупта. Гитартхасанграха

gitarthasamgraha-abhinavagupta
idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetramityabhidhīyate |
etadyo veda taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ ||2||