Бхагавадгита 7.30 Bhagavadgītā 7.30 — 11 переводов, 2 комментария

Сравнение русских переводов и санскритских комментариев «Бхагавадгиты» — стих за стихом.

Переводы

Петров 1788

bhagavadgita-1788
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ ।
prayāṇa-kāle 'pi ca māṃ te vidur yukta-cetasaḥ ॥

Казначеева 1909

bhagavadgita-1909
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ ।
prayāṇa-kāle 'pi ca māṃ te vidur yukta-cetasaḥ ॥

Каменская и де Манциарли 1914

bhagavadgita-1914
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ ।
prayāṇa-kāle 'pi ca māṃ te vidur yukta-cetasaḥ ॥

Смирнов 1977

bhagavadgita-smirnov
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ । БхГ 7.30
prayāṇakāle'pi ca māṃ te viduryuktacetasaḥ ॥30 БхГ 7.30॥

Прабхупада 1984

bhagavadgita-prabhupada
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ |
prayāṇakāle'pi ca māṃ te viduryuktacetasaḥ || 30 ||

Семенцов 1999

bhagavadgita-sementsov
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ । БхГ 7.30
prayāṇakāle'pi ca māṃ te viduryuktacetasaḥ ॥30 БхГ 7.30॥

Эрман 2009

bhagavadgita-erman
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ । БхГ 7.30
prayāṇakāle'pi ca māṃ te viduryuktacetasaḥ ॥30 БхГ 7.30॥

Бурба 2009

bhagavadgita-burba
7.30 sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ |
prayāṇa-kāle 'pi ca māṃ te vidur yukta-cetasaḥ ||

Шри Шарма 2015

bhagavadgita-sharma
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ ।
prayāṇakāle'pi ca māṃ te viduryuktacetasaḥ ॥ BhG 7.30॥

Блиндерман 2016

bhagavadgita-radha
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ, sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ
prayāṇa-kāle ‘pi ca māṃ, te vidur yukta-cetasaḥ|| BhG 7.30
Сборники

Сборник переводов 1788–2016

bhagavadgity
साधिभूताधिदैवं मां साधियज्ञं च ये विदुः ।
प्रयाणकालेऽपि च मां ते विदुर्युक्तचेतसः ॥ ३० ॥

sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ ।
prayāṇa-kāle 'pi ca māṃ te vidur yukta-cetasaḥ ॥

Комментарии

Рамануджа. Гитабхашья

ramanuja_gitabhashya
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ |
prayāṇakāle 'pi ca māṃ te vidur yuktacetasaḥ || BhG_7.30
sa-adhibhūta-adhidaivaṃ māṃ sa-adhiyajñaṃ ca ye viduḥ | prayāṇa-kāle 'pi ca māṃ te vidur yukta-cetasaḥ ||
atra ya iti punar nirdeśāt pūrvanirdiṣṭavyo 'nye adhikāriṇo jñāyante; sādhibhūtaṃ sādhidaivaṃ mām aiśvaryārthino ye viduḥ ity etad anuvādasarūpam apy aprāptārthatvād vidhāyakam eva; tathā sādhiyajñam ity api trayāṇām adhikāriṇām aviśeṣeṇa vidhīyate; arthasvabhāvyāt / trayāṇāṃ hi nityanaimittikarūpamahāyajñādyanuṣṭhānam avarjanīyam / te ca prayāṇakāle 'pi svaprāpyānuguṇaṃ māṃ viduḥ / te ceti cakārāt pūrve jarāmaraṇamokṣāya yatamānāś ca prayāṇakāle vidur iti samuccīyante; anena jñānino 'py arthasvābhāvyāt sādhiyajñaṃ māṃ viduḥ, prayāṇakāle 'pi svaprāpyānuguṇaṃ māṃ vidur ity uktaṃ bhavati // (BhGR_7.30)
atra ya iti punar nirdeśāt pūrva-nirdiṣṭavyo 'nye adhikāriṇo jñāyante; sa-adhibhūtaṃ sa-adhidaivaṃ mām aiśvarya-arthino ye viduḥ ity etad anuvāda-sa-rūpam apy aprāpta-arthatvād vidhāyakam eva; tathā sa-adhiyajñam ity api trayāṇām adhikāriṇām aviśeṣeṇa vidhīyate; artha-sva-bhāvyāt / trayāṇāṃ hi nitya-naimittika-rūpa-mahā-yajña-ādy-anuṣṭhānam avarjanīyam / te ca prayāṇa-kāle 'pi sva-prāpya-anuguṇaṃ māṃ viduḥ / te ca iti ca-kārāt pūrve jarā-maraṇa-mokṣāya yatamānāś ca prayāṇa-kāle vidur iti samuccīyante; anena jñānino 'py artha-svābhāvyāt sa-adhiyajñaṃ māṃ viduḥ, prayāṇa-kāle 'pi sva-prāpya-anuguṇaṃ māṃ vidur ity uktaṃ bhavati //
saptame -- parasya brahmaṇo vāsudevasyopāsyatvam nikhilacetanācetanavastuśeṣitvam, kāraṇatvam, ādhāratvam, sarvaśarīratayā sarvaprakāratvena sarvaśabdavācyatvam, sarvaniyantṛtvam, sarvaiś ca kalyāṇaguṇagaṇais tasyaiva parataratvam, sattvarajastamomayair dehendriyatvena bhogyatvena cāvasthitair bhāvair anādikālapravṛttaduṣkṛtapravāhahetukais tasya tirodhānam, atyutkṛṣṭasukṛtahetukabhagavatprapattyā sukṛtatāratamyena ca pratipattivaiśeṣyād aiśvaryākṣarayāthātmyabhagavatprāptyapekṣayopāsakabhedam, bhagavantaṃ prepsor nityayuktatayaikabhaktitayā cātyarthaparamapuruṣapriyatvena ca śraiṣṭhyam durlabhatvaṃ ca pratipādya eṣāṃ trayāṇāṃ jñātavyopādeyabhedāṃś ca prāstauṣīt / idānīm aṣṭame prastutān jñātavyopādeyabhedān vivinakti // (BhGR_p193454)
saptame --- parasya brahmaṇo vāsu-devasya upāsyatvam nikhila-cetana-acetana-vastu-śeṣitvam, kāraṇatvam, ādhāratvam, sarva-śarīratayā sarva-prakāratvena sarva-śabda-vācyatvam, sarva-niyantṛtvam, sarvaiś ca kalyāṇa-guṇa-gaṇais tasya eva parataratvam, sattva-rajas-tamo-mayair deha-indriyatvena bhogyatvena ca avasthitair bhāvair anādi-kāla-pravṛtta-duṣkṛta-pravāha-hetukais tasya tirodhānam, atyutkṛṣṭa-sukṛta-hetuka-bhagavat-prapattyā sukṛta-tāratamyena ca pratipatti-vaiśeṣyād aiśvarya-akṣara-yāthātmya-bhagavat-prāpty-apekṣaya ūpāsaka-bhedam, bhagavantaṃ prepsor nitya-yuktataya aika-bhaktitayā ca atyartha-parama-puruṣa-priyatvena ca śraiṣṭhyam durlabhatvaṃ ca pratipādya eṣāṃ trayāṇāṃ jñātavya-upādeya-bhedāṃś ca prāstauṣīt / idānīm aṣṭame prastutān jñātavya-upādeya-bhedān vivinakti //

Абхинавагупта. Гитартхасанграха

gitarthasamgraha-abhinavagupta
sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ |
prayāṇakāle'pi ca māṃ te viduryuktacetasaḥ ||30||

ādhyātmikādhibhautikādhidaivikādhiyajñikāni ca mamaiva rūpāntarāṇi | prayāṇakāle ca nityaṃ bhagavadbhāvitāntaḥ karaṇatvānmāṃ jānanti, yato yeṣāṃ janmapūrvameva bhagavattattvaṃ; te'ntakāle parameśvaraṃ saṃsmareyuḥ | 'kiṃ janmāsevanayā' – iti ye manyante; teṣāṃ tūṣṇīṃbhāva eva śobhana iti śivam ||30||