Бхагавадгита 16.3 Bhagavadgītā 16.3 — 8 переводов, 2 комментария

Сравнение русских переводов и санскритских комментариев «Бхагавадгиты» — стих за стихом.

Переводы

Казначеева 1909

bhagavadgita-1909
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā ।
bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata ॥

Каменская и де Манциарли 1914

bhagavadgita-1914
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā ।
bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata ॥

Смирнов 1977

bhagavadgita-smirnov
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucamadroho nātimānitā । БхГ 16.3
bhavanti sampadaṃ daivīmabhijātasya bhārata ॥3 БхГ 16.3॥

Семенцов 1999

bhagavadgita-sementsov
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucamadroho nātimānitā । БхГ 16.3
bhavanti sampadaṃ daivīmabhijātasya bhārata ॥3 БхГ 16.3॥

Эрман 2009

bhagavadgita-erman
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucamadroho nātimānitā । БхГ 16.3
bhavanti sampadaṃ daivīmabhijātasya bhārata ॥3 БхГ 16.3॥

Бурба 2009

bhagavadgita-burba
16.3 tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā |
bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata ||

Шри Шарма 2015

bhagavadgita-sharma
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucamadroho nātimānitā ।
bhavanti sampadaṃ daivīmabhijātasya bhārata ॥ BhG 16.3॥
Сборники

Сборник переводов 1788–2016

bhagavadgity
तेजः क्षमा धृतिः शौचमद्रोहो नातिमानिता ।
भवन्ति सम्पदं दैवीमभिजातस्य भारत ॥ ३ ॥

tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā ।
bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata ॥

Комментарии

Рамануджа. Гитабхашья

ramanuja_gitabhashya
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā |
bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhi jātasya bhārata || BhG_16.3
tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho na atimānitā | bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhi jātasya bhārata ||
iṣṭāniṣṭaviyogasaṃyogarūpasya duḥkhasya hetudarśanajaṃ duḥkhaṃ bhayam, tannivṛttir abhayam / sattvasaṃśuddhiḥ sattvasyāntaḥkaraṇasya rajastamobhyām aspṛṣṭatvam / jñānayogavyavasthitiḥ prakṛtiviyuktātmasvarūpavivekaniṣṭhā / dānam nyāyārjitadhanasya pātre pratipādanam / damaḥ manaso viṣayonmukhyanivṛttisaṃśīlanam / yajñaḥ phalābhisandhirahitabhagavadārādhanarūpamahāyajñādyanuṣṭhānam / svādhyāyaḥ savibhūter bhagavatas tadārādhanaprakārasya ca pratipādakaḥ kṛtsno veda ityanusandhāya vedābhyāsaniṣṭhā / tapaḥ kṛcchracāndrāyaṇadvādaśyupavāsāder bhagavatprīṇanakarmayogyatāpādanasya karaṇam / ārjavam manovākkāyavṛttīnām ekaniṣṭhatā pareṣu / ahiṃsā parapīḍāvarjanam / satyam yathādṛṣṭārthagocarabhūtahitavākyam / akrodhaḥ parapīḍāphalacittavikārarahitatvam / tyāgaḥ ātmahitapratyanīkaparigrahavimocanam / śāntiḥ indriyāṇāṃ viṣayaprāvaṇyanirodhasaṃśīlanam / apaiśunam parānarthakaravākyanivedanākaraṇam / dayā bhūteṣu -- sarvabhūteṣu duḥkhāsahiṣṇutvam / aloluptvam alolupatvam / alolutvam iti vā pāṭhaḥ; viṣayeṣu nisspṛhatvam ityarthaḥ / mārdavam akāṭhinyam, sādhujanasaṃśleṣārhatetyarthaḥ / hrīḥ akāryakaraṇe vrīḍā / acāpalam spṛhaṇīyaviṣayasannidhau acañcalatvam / tejaḥ durjanair anabhibhavanīyatvam / kṣamā paranimittapīḍānubhave 'pi pareṣu taṃ prati cittavikārarahitatā / dhṛtiḥ mahatyām apy āpadi kṛtyakartavyatāvadhāraṇam / śaucam bāhyāntarakaraṇānāṃ kṛtyayogyatā śāstrīyā / adrohaḥ pareṣv anuparodhaḥ; pareṣu svacchandavṛttinirodharahitatvam ityarthaḥ / nātimānitā -- asthāne garvo 'timānitvam; tadrahitatā / ete guṇāḥ daivīṃ saṃpadam abhijātasya bhavanti / devasaṃbandhinī saṃpad daivī; devā bhagavadājñānuvṛttiśīlāḥ; teṣāṃ saṃpat / sā ca bhagavadājñānuvṛttir eva / tām abhijātasya tām abhimukhīkṛtya jātasya, tāṃ nivartayituṃ jātasya bhavantītyarthaḥ // (BhGR_16.1_3)
iṣṭa-aniṣṭa-viyoga-saṃyoga-rūpasya duḥkhasya hetu-darśana-jaṃ duḥkhaṃ bhayam, tan-nivṛttir abhayam / sattva-saṃśuddhiḥ sattvasya antaḥ-karaṇasya rajas-tamobhyām aspṛṣṭatvam / jñāna-yoga-vyavasthitiḥ prakṛti-viyukta-ātma-sva-rūpa-viveka-niṣṭhā / dānam nyāya-arjita-dhanasya pātre pratipādanam / damaḥ manaso viṣaya-unmukhya-nivṛtti-saṃśīlanam / yajñaḥ phala-abhisandhi-rahita-bhagavad-ārādhana-rūpa-mahā-yajña-ādy-anuṣṭhānam / sva-adhyāyaḥ sa-vibhūter bhagavatas tad-ārādhana-prakārasya ca pratipādakaḥ kṛtsno veda ity-anusandhāya veda-abhyāsa-niṣṭhā / tapaḥ kṛcchra-cāndrāyaṇa-dvādaśy-upavāsa-āder bhagavat-prīṇana-karma-yogyatā-āpādanasya karaṇam / ārjavam mano-vāk-kāya-vṛttīnām eka-niṣṭhatā pareṣu / ahiṃsā para-pīḍā-varjanam / satyam yathā-dṛṣṭa-artha-gocara-bhūta-hita-vākyam / akrodhaḥ para-pīḍā-phala-citta-vikāra-rahitatvam / tyāgaḥ ātma-hita-pratyanīka-parigraha-vimocanam / śāntiḥ indriyāṇāṃ viṣaya-prāvaṇya-nirodha-saṃśīlanam / apaiśunam para-anartha-kara-vākya-nivedana-akaraṇam / dayā bhūteṣu --- sarva-bhūteṣu duḥkha-asahiṣṇutvam / aloluptvam alolupatvam / alolutvam iti vā pāṭhaḥ; viṣayeṣu nisspṛhatvam ity-arthaḥ / mārdavam akāṭhinyam, sādhu-jana-saṃśleṣa-arhata īty-arthaḥ / hrīḥ akārya-karaṇe vrīḍā / acāpalam spṛhaṇīya-viṣaya-sannidhau acañcalatvam / tejaḥ durjanair anabhibhavanīyatvam / kṣamā para-nimitta-pīḍā-anubhave 'pi pareṣu taṃ prati citta-vikāra-rahitatā / dhṛtiḥ mahatyām apy āpadi kṛtya-kartavyatā-avadhāraṇam / śaucam bāhya-antara-karaṇānāṃ kṛtya-yogyatā śāstrīyā / adrohaḥ pareṣv anuparodhaḥ; pareṣu svacchanda-vṛtti-nirodha-rahitatvam ity-arthaḥ / na atimānitā --- asthāne garvo 'timānitvam; tad-rahitatā / ete guṇāḥ daivīṃ saṃpadam abhijātasya bhavanti / deva-saṃbandhinī saṃpad daivī; devā bhagavad-ājñā-anuvṛtti-śīlāḥ; teṣāṃ saṃpat / sā ca bhagavad-ājñā-anuvṛttir eva / tām abhijātasya tām abhimukhī-kṛtya jātasya, tāṃ nivartayituṃ jātasya bhavanti ity-arthaḥ //

Абхинавагупта. Гитартхасанграха

gitarthasamgraha-abhinavagupta
tejaḥ kṣamā dhṛtistuṣṭiradroho nātimānitā |
bhavanti sampadaṃ daivīmabhijātasya bhārata ||3||